The blondy mind

Divas siltas plaušas jeb Lungplus

2012-01-31T10:15:00.004+02:00

Lungplus Kopumā jau šāda bloga rakstīšana ir varen egoistiska padarīšana, jo viss tik lielā mērā grozās ap vienu tēmu – mani. Tad nu nolēmu mazliet laboties un padalīties pieredzē ar vienu jaunu mūsmāju gadžetu – Lungplus (man nav ne jausmas, kā šī mazā ierīcīte saucas latviešu valodā, bet Maratona mājaslapā tas tiek saukts par mitruma un siltuma kontrolētāju). Tātad šobrīd ārā ir diezgan

Slēpju (ne)māksla

2012-01-30T11:40:00.001+02:00

Savu šīs ziemas pirmo īsto salu sagaidīju nedēļas nogalē Priekuļos notikušajā Latvijas čempionātā ziemas orientēšanās sportā. Pirmajā dienā tas tikai iesildījās, lai jau svētdien ne pa jokam krāmētu pa silti nopakotajiem ķermeņiem. Ja vēl sestdien pēc sprinta gribējās paslēpot vairākus apļus tīri treniņa pēc, tad svētdien es pēc stafetes pieveicu veselu vienu apli un biju ļoti apmierināta ar savu

Laika atskaite

2012-01-26T16:38:00.003+02:00

Tas nu nav nekāds noslēpums, ka es pagaidām pārsvarā, nevis slēpoju, bet stumjos. Vismaz Rīgā pa Biķerniekiem. Nezinu, vai tam ir kāda jēga, jo rokas jau man vēl nav kā Švarcneigeram vai kā viņš tur. Protams, mazliet arī paskrienu. Otrdien pat mēģināju ātri – veicu pusgaro intervālu (3 un 2 min) treniņu. Bet tā kā skrēju pa meža takām, tad pilnīgi noteikti kosmiski ātra nebiju (it kā kādreiz tāda

Draudziņ, ārā sniegs!

2012-01-17T11:23:00.002+02:00

Lūk, šāda ziema man patīk miljons reizes vairāk, nekā tā iepriekš aprunātā. Pa meža taciņām vakaros var skriet droši, jo redzamība ir būtiski uzlabojusies un mana omulības sajūta arīdzan. Sevišķos taupības nolūkos lampu pat var neizmantot, bet mazliet izšķērdīgākās dienās pietiek ar pirmo vājāko režīmu. Tādi ir mani pirmie šī baltā ziemas perioda novērojumi. Tas viss, protams, attiecas uz Rīgu un

Vai pūķis aizvedīs uz laimīgo zemi?

2012-01-04T17:00:00.002+02:00

Pagājušie svētki laikam būs unikāli ne tikai ar to, ka bija neparasti silti un bez sniega, bet arī ar lielos vilcienos iztrūkstošo svētku sajūtu. Droši vien liela loma bija gan jau minētajam siltuma drudzim, gan arī neesošajām papildus brīvdienām. Lai vai kā viss nu ir aizvadīts un veiksmīgi sagaidīts. Manī noteikti ir pārliecība, ka šis gads būs mazliet citādāks nekā iepriekšējie un man šķiet,

Lai priecīgi!

2011-12-23T10:43:00.001+02:00

Brīnumainus Ziemassvētkus! Un es joprojām ticu, ka katram tie būs balti! :)

Exchange for changes

2011-12-19T15:40:00.001+02:00

Nedēļas nogalē piedalījos exchange programmā, proti, Bērcis aizdevās uz Tumes nometni Porvoo (Somijā), bet pie mums uz Latviju atbrauca viens no viņa somu treneriem Jari kopā ar sievu Taru un nenormālīgi dzīvelīgajām meitām Freiju un Sāgu (visiem vārdi, protams, kā no kādas pasaku grāmatas:). Tad nu es prātīgi centos divu dienu garumā iepriecināt savus viesus un ievilināt viņus Ziemassvētku

When you're still waiting for the snow to fall Doesn't really feel like Christmas at all*

2011-12-07T15:33:00.004+02:00

Ziemā viss rit savu gaitu. Prieks par treniņiem, kuri izdodas arvien kvalitatīvāki un labāki. Tā pateicoties Toļika un viņa mašīnas viesmīlībai esmu pasākusi vienreiz nedēļā braukt uz Siguldas serpentīnu, manēžās jau arī ir krietni pasvīsts, jogā esmu kļuvusi par pāris milimetriem veiklāka (nu vismaz pēc katras reizes man nekas vairs nesāp), vingrošanā mēģinu pārvarēt robežu starp „es nevaru” un

Latvijai daudz laimes, Ziemu gaidot pazūd raizes!

2011-11-22T15:42:00.004+02:00

Latvijai dzimšanas dienā diemžēl savā blodziņā neveltīju ierakstu, bet domās biju tur, kur jābūt. Iepriekšējā nedēļa tomēr bija ļoti krāšņa un interesanta. Trešdien kopā ar Lauru (to pašu, kura neliekas ne zinis par savu blodziņu, šito saiti arī variet nevērt vaļā, jo tur nekā jauna nav :D) devos uz Ķīpsalā notiekošo Telpu-o happeningu. Šoreiz atkal viss mazliet atšķīrās no manas pirmās

Novembra patiesības

2011-11-14T15:32:00.003+02:00

Rudens patiešām nav mans mīļākais gadalaiks, jo tad vismaz vienu reizi es slimoju (šajā rudenī jau būšu paspējusi pieveikt divas slimošanas), ārā pārsvarā ir tumšs vai krēslains neatkarīgi no pulksteņa rādītāja kustības ātruma un biežuma, un līdz pavasarim vēl ir briesmīgi tāls ceļš ejams. Bet vispār es pārsvarā domāju pozitīvi. :) Tātad kopš pagājušās nedēļas sākuma esmu saķērusi pāris vīrusus,

Ar gaismu pa tumsu

2011-11-02T14:54:00.002+02:00

Kamēr citi atskaitās kopsavilkumos par aizvadītajā sezonā paveikto (es ar skaitļiem esmu uz jūs), mana pēdējā nedēļa laikam iezīmēsies ar pārsteidzošo dažādību manās sportiskajās aktivitātēs – skrēju, braucu ar riteni, peldēju, orientējos un apmeklēju jogu. Iespējams, ka kaut ko vēl aizmirsu te pieminēt. Bet par svarīgāko. Pagājušajā ceturtdienā aizvadījām vienkārši burvīgu Mārtiņa un Daces

Terve, hirvi!

2011-10-26T17:10:00.000+03:00

Nu gluži tā es nesasveicinājos ar alni, kuru ieraudzīju vienā no daudzajiem treniņiem Somijā, bet šo to somiski iemācīties pāris dienu laikā škiet var ikviens. Par laimi sveicināties man nevajadzēja arī ar nevienu no izslavētajiem Turku apkārtnes lāčiem un vilkiem. Pagājušā nedēļa pilnībā bija veltīta orientēšanās sportam un tas patiešām bija lieliski. Savu nelielo nometni iesākām Helsinkos ar

ZIB - dublis nr.1

2011-10-13T20:52:00.000+03:00

Rudens platuma grādos

2011-10-13T16:54:00.002+03:00

Esmu iegrimusi rudenī. Gan telpiski, gan morāli. Septembris un oktobra pirmā puse darbā sanāca aizraujoši ražīga – īpaša projekta ietvaros esmu apceļojusi gandrīz visu Latviju. Protams, treniņiem veltīju ievērojami mazāku uzmanību, kā iepriekš, bet tas man tāds atelpas brīdis. Nu jau atkal esmu sākusi iepazīties ar rudens skriešanas paradumiem. Proti, skriet pa lietu, skriet pa tumsu, skriet

Willing to run. May only dream. Damn...

2011-09-25T20:43:00.003+03:00

Rūbijs ir palicis ne tikai lielāks, bet arī arvien neatvairāmāks Rudens raža. Izrādās, saslimt ar angīnu var vairākos veidos. Visjaunākā man zināmā versija - kāds noteikti ir sabļāvis uz Tevi. Hmm... vai nu mans prāts vēljoprojām ir mazliet aptumšojies vai izgaismojies, bet neko tādu šīs nedēļas gaitās neatminos. Bet kam negadās. Angīna man šoreiz gadījās un tikšu ar to galā vēl vieglāk

Auksts rudens Cēsu rudenī

2011-09-18T17:04:00.003+03:00

Gliemeži dažreiz uzvar. Gliemeži dažreiz finišē. Man kā sirdī lielai cēsiniecei ir neiespējami katru rudeni nedoties uz sacensībām Cēsu rudens. Šķērslis vienīgi varētu būt mana nebūšana Latvijas robežās. Tad nu arī vakardiena nebija zīmīgs izņēmums, un es devos uz Strīķupītes karti, lai veiktu S21E paredzētos 9,1 km. Tā kā pirms starta aklāju, ka Laura ir apslimusi un konkurenci man

Tas tak nav zelts, tā ir bronza!

2011-09-06T21:48:00.000+03:00

Septembris ir gaisā un Latvijas čempionāts ir tuvā pagātnē. Tātad sestdien vidējā. Skrējās tīri labi, lai gan iesildoties šķita, ka vairāk būšu sēdošs kāmītis, nekā aurojošs zālespļāvējs (man šķiet, ka tas otrais varētu būt kaut nedaudz ātrāks par pirmo). Stāsts gan ir jāsāk ar to, ka dažas dienas pirms došanās uz Smilteni, ielūkojos ODB un sapratu neizbēgamo – man būs jāskrien ar

Domraksts divās daļās

2011-09-01T10:10:00.001+03:00

Tad nu nofočēju savus divus pēdējā laika sacerējumus. Kvalitāte ir ļoti apšaubāma, bet galvenās satura izklāsta domas jau uztvert var. Garās kvalifikācija. Neveiksmīga garā etapa otrā daļa un kļūda uz pašu KP (nr. 46), kā arī kļūdas uz nākošajiem KP - Nr 41 un Nr. 61 (šajā gadījumā gan pēc iezīmētā ceļa izskatās, ka viss daudzmaz ir o.k., bet nu reāli es tur daudz stāvēju un neko nesapratu).

Klubā starp klubiem

2011-08-30T17:00:00.002+03:00

Jau ir pagājusi nedēļa kopš atkal darbs dara darītāju. Ar skriešanu gan šīs nedēļas laikā neesmu pārāk aizrāvusies – tik vien kā bijām uz diviem Magnētiem (vienu skrēju kopā ar Bērci, bet otru kopā ar brāli) un svētdien piedalījāmies Klubu stafetēs, kur pārstāvēju savu jaunības dienu klubu OK Meridiāns. Šķiet Klubu stafetes jau notiek miljons gadus, bet manā o-sporta karjerā šī bija tikai trešā

Pikčures from France

2011-08-25T17:11:00.000+03:00

Te būs man nelielais atvaļinājuma foto stāts. 3 lieliskas nedēļas burvīgajā Francijā. Pirmo dienu pavadījām kalnā kāpšanas ekspedīcijā. Iepazīstieties - šie divi ir profesionāli kalnā kāpēji! (Tā gan laikam domā tikai viņi paši :D) Es neesmu profesionāla kalnā kāpēja. Bet man patīk. Lai arī laiks varēja būt mazliet skaidrāks, tomēr acis bija, kur piesiet. Virsotne. 2043 m.

Bez līmeņa krietni virs jūras līmeņa

2011-08-24T12:02:00.004+03:00

Laiks nāk un iet tāpat kā vasaras, čempionāti, atvaļinājumi un augusti. Pēdējās trīs nedēļas paskrēja ātrāk, nekā es savās distancēs pasaules čempionātā. Mazliet sagriezīšu to stāstāmo kūku gabaliņos. Nometne.29. jūlijā pavisam lieliskā kompānijā – es, Bērcis, Aija un Kalvis – lidojām uz Begramo (Milāna, ITA), lai pēc tam mērotu 4h garo pārbraucienu līdz mūsu turpmāko 3 nedēļu mītnes vietai

Kurpju izvēle ir proporcionāla mērķu izvēlei

2011-07-26T12:36:00.002+03:00

Atvaļinājums tuvojas ar vienu kāju augstpapēžu kurpēs, bet otru – sporta apavos, jo tieši tāda bija mana nedēļas nogale. Sestdien ar Bērci un Latvijas ātrāko lapsu (Kūmu, ja nu Tu tomēr nezini, kas ir kas) devāmies uz Kuldīgu, jo tieši tur šogad notika Zemessardzes sporta spēles. Šogad orientēšanās sacensību formāts no iepriekšējā gada atšķīrās ar vienu, manuprāt, ļoti būtisku detaļu – distances

All in! I'm in!

2011-07-19T15:28:00.003+03:00

Neesmu jau jums apnicis? Egmontu vārda dienas pašā vakarā devāmies uz Strautiņu valstību Alūksnes pusē. Šoreiz mēs Matīsa 45 nostopējām vienu varen spēcīgu līdzbraucēju Kalvja izskatā. Tātad divu dienu izbraucienā skrējām (dažreiz ar botām, dažreiz plikām kājām), daudz ēdām, daudz gulējām, mazāk staigājām, bet tomēr jauki pavadījām brīvdienas. Gandrīz katru vasaru jūlijs ir tāds dīvains

Visi balso -par!

2011-07-12T09:39:00.003+03:00

Šķiet tipiskā Latvijas vasara ripo savu ļoti tipisko maršrutu – vienu dienu tveicīga saule un +30C, bet jau nākošajā +19C un pamatīgas lietusgāzes. Tātad viss ir līdzsvarā. Pavisam neplānoti, pagājušajā nedēļā paspēju uzskriet pat veselus divus Magnētus – vienu Bādciemā, vienu Podkājās (pie Skuķīšiem). Tā kā komandu uz A2 stafetēm nesanāca nokomplektēt, un arī izlasei plānotā nometne

Sommer

2011-07-05T14:37:00.003+03:00

Kāpa bija jauka. Kopumā noskrēju labi. Mazliet sāpīgi ir par pirmās dienas 13. KP, kuru meklējot kļūdījos 4 minūšu garumā. Bet tā arī šķiet bija lielākā un nozīmīgākā kļūda visu trīs dienu laikā (sprints gan arī, protams, vienmēr manā izpildījumā jau pats par sevi ir kļūda :P). Otrās dienas lielākā kļūda bija tas, ka nepaņēmu līdzi somiņu ar dzeramo, jo distance vēl nebija pusē, kad karstuma dēļ

Bez papildiespējām - no more tears!

2011-06-30T13:49:00.007+03:00

Tā jau saka, ka cerība mirst pēdējā. Šķiet man bija līdzīgas izjūtas kopš 10. jūnija, kad uzzināju Latvijas izlases sastāvu. Jo kaut kā šķita, ka LOF valde 29. jūnija valdes sēdē varētu akceptēt kādu no iespējām. Šoreiz mans optimisms un naivums (?) mazliet ir pačakarējis man nervus. Bet paldies Bērcim, kurš centās no sirds, lai arī beigās lieki, jo kā izrādās valde tikai pieņem jau esošu

Huomio! Huomio!

2011-06-21T11:09:00.001+03:00

Secināju, ka mana Venlas/Jukolas stafešu pieredze jau iet skolā, respektīvi, šis jau bija astotais gads, kad piedalos, manuprāt, gada iespaidīgākajos orientēšanās svētkos. Un visus šos astoņus gadus esmu skrējusi tikai OK Purva Bridējs komandā – 7 reizes pēdējo etapu un 1 reizi pirmo etapu (veselības dēļ negribēju skriet garāku, jo baidījos, ka netikšu no meža ārā). Šogad šķiet pirmo

Paspēlējam paslēpes??

2011-06-14T15:23:00.004+03:00

- divas reizes esmu bijusi Francijā (pārsvarā par saviem, savas ģimenes un sponsoru līdzekļiem). - divas nedēļas pirms PČ bija plāns doties uz apvidiem un līdz PČ salikt punktus uz i. Arī adaptēties salīdzinoši lielajam augstumama (vidēji 1500 m v.j.l.). - treniņplānā robi praktiski nav bijuši. - LČ nebija spēka, jo šķiet tas bija palicis, kaut kur negulētajā 5dienas naktī un mājupceļā. Uzreiz

Plāni mēdz kļūt ļoti plāni

2011-06-13T12:28:00.001+03:00

Iepazīstieties ar manu jauno draugu - Rūbiju! Viņš ir patiešām tik jauks, cik izskatās :) Pagājušajā nedēļā treniņus aizvadīju karstā, bet kvalitatīvā manierē. Ceturtdien pamanījos piedalīties Ausekļa čempionātā krosā Biķernieku mežā. Bija karsti un grūti, bet kaut kā līdz beigām tikt izdevās pat ar tīri pieklājīgu laiku, Aijai zaudējot nedaudz vairāk kā 1 minūti. Mans laiks 26.39! Krosa aplis

Mainīgs mākoņu daudzums

2011-06-07T08:59:00.004+03:00

2011. gada 30. maijs, Le Revard - ārā tuvu +30 grādiem (tur tālumā aiz mākoņiem patiešām ir Monblāns) 2011. gada 1. jūnijs, Le Revard - ārā tuvu 0 grādiem (tur aiz mākoņiem noteikti ir Monblāns)

Krā, Krā, Fra, Fra

2011-06-06T15:17:00.002+03:00

Ievads. Mans šī gada pirmais nedēļu ilgais atvaļinājums tika aizvadīts ļoti lietderīgi un sportiski (nav pārsteigums). Es un vēl desmit bijām LOST in France. Pateicoties Kristapa Tamuža lieliskajai labu naktsmāju atrašanas ožai, dzīvojām burvīga ezera krastā, vēl burvīgākā viesu mājā ar neticami burvīgu skatu pa logu/durvīm/terasi. Jap, visa māja tikai mums. Bērcis kopā ar četrām daiļavām un

Pervalka, Juodkrante, Kretinge un citi lietuvieši

2011-05-24T09:30:00.002+03:00

Pagājušajā gadā Baltijas čempionātā nolēmām nepiedalīties Eiropas čempionāta dēļ. Kaut kā negribējās nedēļu pirms Bulgārijas skriet/pārvietoties pa Igaunijas zaļo mežu, turklāt, vēl par to visu maksājot no savas kabatas. Garā distance Šogad prioritātes un sacensību kalendārs ir citāds, tāpēc Baltijas čempionātu Kuršu kāpās neplānojām laist garām. Un šo lēmumu nenākas nožēlot. Šis šķiet

Attopies! Tie taču ir dienvidi!

2011-05-19T10:06:00.000+03:00

Ne būt ne sen mani darba pienākumi mani aizveda uz Serbijas galvaspilsētu Belgradu. Tur piedalījos EEPG (European Educational Publishers Group) seminārā mārketinga/reklāmas cilvēkiem – vairāk kā pieredzes apmaiņa starp dažādu valstu mācību grāmatu izdevējiem. Ļoti interesanti. Tā kā visas piecas dienas pavadījām tikai Belgradā, tad laiks pilsētas iepazīšanai bija gana. Un vismaz pilsētas

Pa zemes ne-ceļiem

2011-05-10T16:04:00.003+03:00

Savu pavasarīgo orientēšanās sezonu iešūpoju ar stafetēm Daugavas kauss Baldones/Tomes pusē. Laikapstākļi gan vairāk liecināja, ka maijs vēl nav ieskrējies un siltais pavasaris arī ne. Iespējams, ka līdz ar to arī es pati vēl pārāk neesmu ieskrējusies. Lai arī, Daugavas kausos jutos tīri labi un viegli, tomēr šķiet ātrums kosmosā mani vēl nenes. Manai lieliskajai OK Purva Bridējs komandai (tātad

Nekas viss kaut kas

2011-04-27T12:41:00.001+03:00

Vieta iedvesmai un sapņošanai... par draugiem kā pavasaris... par krāsām mīlīgām... jo katram savs ceļojums... katram savi sapņi :) Lieldienas acīmredzot arī Tev ir bijušas ļoti jaukas. Man noteikti tās tādas bija - siltas, saulainas, ar treniņiem, ar lielisku atpūtu, bet ar nedaudz par maz orientēšanos. Sprinti man nekad nav ļoti patikuši. Arī tās retajās reizēs, kad it kā

Jūrā taču vēl ir ledus!

2011-04-18T14:27:00.000+03:00

Kopš Kurzemes Pavasara jau nekas ievērojami cienīgs sportiskā ziņā, protams, nav noticis. Trešdien Bumbu kalnā atklāju savu šī gada Magnēta sezonu. Skrējās ne pārāk viegli, bet tas taču tikai Magnētiņš. Ceturtdien kopā ar Aiju un Lauru svīdām Siguldas serpentīnā un blakus esošajās trepītēs. Viegli nebija un kājas pēc treniņa manāmi trīcēja, bet viennozīmīgi ideāls treniņš. Kamēr lielākā

Visādi rotējošie

2011-04-10T17:42:00.000+03:00

Tātad trešdien biju uz pavisam smieklīgo un jauko izrādi Latgola.lv Nacionālajā teātrī. Bija jautri, lai arī aktieru dikcija varēja būt mazliet labāka, bet lielāko daļu joku sapratu labi (neesmu dzimusi latgaliete, bet vesela kaudze manu radu ir, tāpēc šī novada valoda nav pārāk sveša). Uz jaukas un pacilājošas nots tas viss varēja arī beigties, bet... Nakts uz ceturtdienu viennozīmīgi bija

Vakar biju Kuldīgā! Tur un pa ceļam bija!

2011-04-06T15:47:00.002+03:00

Pavasaris ir tur, kur Tu to redzi Tas ir tad, kad Tu to dzirdi Pavasaris ir tad, kad Tev mirdz Tad, kad Tu samiedz acis saulē Tad, kad acīm redzamais, škiet neticams Tad, kad viss plūst un mainās, bet paliek uz vietas Tad, kad domas un jūtas traucas neiedomājamā ātrumā. Tad ir pavasaris!

Let's wait for snowfree thoughts

2011-04-06T15:08:00.002+03:00

Trīs līdzjutēji un viena bridēja Trijnieks. Es vecākā :) 2011. gada Latvijas Kausa sezona iesākās kopā ar mani un vēl pāris simtiem orientieristu pagājušās nedēļas nogalē Lilastes sākuma un baigu mežos. Kā bija kā nebija, bet sniegs bija daudz un paskriet bija grūti. Pirmajā dienā kļūdījos uz 1. KP un uz 14. KP, pārējais viss vairāk vai mazāk pārgājiens ar sniega un ledus elementiem (žēl,

Metrs vienmēr noved līdz kilometram?

2011-03-25T16:35:00.001+02:00

Sēdošais vingrojums! Reiz, pirms nedēļas, pabiju Ventspilī Latvijas pieaugušo izlases kandidātu nometnē. Izklausās gana nopietni un respektabli. Bet tā arī bija – noskrējām četrus kvalitatīvus treniņus gan kempinga kartē, gan Cirpstenē. Arī pasmējāmies, paēdām un atpūtāmies ar labu kvalitātes zīmi. Kārtīgi iepazināmies ar Alanu Gavaru no Turcijas, kurš uzstājīgi gribēja dzīvot mūsu mājiņā. Bet

Mežistrāde Ventspilī?

2011-03-18T14:11:00.000+02:00

Man šķiet, ka es esmu pavasarī ar visām četrām. Jau kādu nedēļu skrienu tikai ar bez-naglu apaviem, dažreiz ignorēju vējjaku un ietērpjos vien siltajā augšiņā, esmu sākusi atvadas no ziemas sporta cepures un cimdiem. Bet galvenais, ka brīžiem jau gandrīz visu vakara treniņu sanāk noskriet pa gaismu/stipru krēslu! Šovakar kopā ar veselu kravu orientieristiem pošos uz Ventspili – uz šī gada pirmo

Survive the illness

2011-02-27T21:28:00.002+02:00

Ir pagājusi tieši nedēļa kopš jaukā Tartu maratona, un rīt būs tieši nedēļa kopš nebūšu sportojusi. Bet parīt būs tieši nedēļa kopš es draudzējos ar paaugstinātu temperatūru, iesnām un kakla sāpēm. Tādi, lūk, jaunumiņi. Tagad iešu pačīkstēt Džeimsam Bondam televizorā (Bērcis nav mājās (jā, joprojām Antālijā), tā jau čīkstētu viņam pie auss) un padomāt, kā tas bija skriet vai slēpot. Nu, kā tas

Have your own reality show!

2011-02-21T21:42:00.005+02:00

Es koncentrējos uz tām nelietīgajām kilometru atzīmēm. Esmu sajūsmā, kad kādu neesmu pamanījusi un tās pārlec uzreiz par diviem km. Mana labsajūta pieaug proporcionāli nākošā dzeršanas/ēšanas punkta tuvumam. Man ik pa laikam pilnīgi viss riebjas un es gribu mājās. Brīžiem man tā patīk visi tie cilēki, kas kopā ar mani cenšas, cik spēj, lai sasniegtu finišu. Man patīk tikt augšā stāvākā kalnā, jo

LOST in the camp!

2011-02-18T17:00:00.002+02:00

Neceri, ka taisnošos, ka bija daudz darāmā un maz laika (čīkstēt nav stilīgi, lai arī taisnīgi). Tagad prioritāšu sarakstiņā ir ieslīdējis bloga ķeksītis un es to izpildu. Tātad pagājušajā nedēļas nogalē notika, jau par slavenību kļuvusī, orientsuperteam jeb, tagad pareizāk būtu teikt, LOST (ja nu neesi tik attapīgs kā cerēts, tad tie nav nekādi "pazudušie", bet gan Latvian Orienteering Super

The day!

2011-02-06T18:15:00.000+02:00

Ir labi, ka ir saulainas dienas un ir labi, ka ir dzimšanas dienas! Manējai par godu vakar uzsniga sniegs. Sen taču šogad nebija snidzis, vai ne? Vēl vakar ar tēti un brāli pieveicām vienu 21 km garo slēpojuma/maratona apkārt Alaukstam apli. Slēpojās forši, jo beidzot man ir normāla garuma nūjas un trase arī daudz maz o.k., ja neskaita tos pāris kilometrus pa briesmīgo ceļu, kur es joprojām

O' Barcelona!

2011-02-04T10:04:00.001+02:00

Barselonā gāja labi, ja neskaita to, ka tas viss bija par īsu laika ziņā. Iepatikās skriet +15 grādu siltumā un vēl neapnika (kaut kas tāds vispār var apnikt?). Šoreiz no pilsētas redzējām gana daudz gan skrienot garo treniņu ar fotoaparātu bagažniekā, gan vienkārši pastaigājoties ar fotoaparātu somiņā. Šogad kaut kā ļoti izteikti nevaru sagaidīt pavasari. It kā jau vēl Tartu maratons būs

It's never easy when you are busy!

2011-01-27T15:27:00.001+02:00

Tātad darba daudz, treniņu arī ne maz! Ir bijusi jau pirmā Sigulda ar ne-viegli pievaramo serpentīnu.Bet rīt braucam uz Barselonu, tur gan nav nemaz tik ļoti silts, kā gribētos. Gan jau ar 10 grādiem virs nulles pietiks, lai sajustos tomēr mazliet pavasarīgāk, nekā šaipus robežai. Gribējās jau, protams, vismaz +20! Vakar jau tradicionāli devāmies uz Priekuļiem un piedalījāmies Priekuļu Loppet!

Viss izskatās, tā kā tas izskatās

2011-01-17T11:58:00.002+02:00

Pagājušajā nedēļā viss vairāk vai mazāk izdevās, kā cerēts. Vienu treniņu gan izlaidu, bet to kompensēju citās dienās ar lielāku apjomu. Sevišķi labi man tas sanāca nedēļas nogalē, kad abas dienas pa 70 min. slēpoju un pēc tam 50. min no Priekuļiem skrēju līdz Mazrubeņiem. Vispār trenējos tā, lai man tas viss patīk, nevis nepatikā būtu jāgrauž nagi un jākalkulē citas aktivitātes. Trešdienas

Ziema nav tur, kur slapjš

2011-01-09T21:22:00.001+02:00

Pilnīgi oficiāli - šādi laikapstākļi man nepatīk. Lai arī, protams, par garlaicību sūdzēties nevar. Sanāk skriet gan pa asfaltu, gan dubļiem, gan dzīvu ūdeni, gan sniegu, gan sāli (iespējams, ka vēl kādu sastāvdaļu nepieminēju). Visjautrāk to ir darīt intervālu treniņā. Tātad man labāk patīk īsta ziema vai īsts pavasaris. Un tā kā es nojaušu, ka to pēdējo tik ātri nesagaidīt, tad - I want my

Man patīk gulēt, man nepatīk mosties

2011-01-04T12:11:00.000+02:00

Laimīgu, veselīgu un no visiem galiem sportisku Tev Jauno gadu! Laikam jau nav pārāk stilīgi sākt jaunu gadu bez jaunas apņemšanās. Bet, ja es tā labi padomāju, tad neko pārāk jaunu nevaru izdomāt un visas aktuālās apņemšanās jau pa lielam ir izmēģinātas un pārbaudītas, tāpēc nav, ko iespringt. Es tikai priecājos, ka ir sācies jauns gads un tas parasti vislielākā mērā asociējas ar to, ka ir

Un enģelis lido tieši sirdī! Manā un Tavā!

2010-12-23T12:11:00.003+02:00

Mani sauc Kristīne, man ir 25 gadi un man beidzot būs pavisam, pavisam īsts treniņplāns. Nē, nav jau tā, ka es līdz šim trenējos bez jebkādiem mērķiem un struktūras, tikai tas viss, manuprāt, bija pārāk pavirši un nenopietni – šo to aizņēmos no Bērča, brīžiem saviem nodomiem pieslēdzu tēti, bet tas nekad nebija no A-Z izstrādāts ilgtermiņa plāns. Lielā mērā pati to skaidroju ar savu pārāk

Ziemassvētku pēdas meklējot

2010-12-17T16:42:00.001+02:00

Tie nāk virsū straujiem soļiem un paniskām domām. Jā, tieši tā – nekas cits, kā Ziemassvētki. Tā kā pagājušajā gadā ap šo laiku dezertējām uz Spāniju un visas īsi-garās svētku dienas pavadījām tur guļot, skrienot, ēdot (vismaz x2 un absolūti bez nekādām tradicionālajām svētku izjūtām), tad šogad mēģinu sevī noķert to maģisko Ziemassvētku sajūtu. Secināju, ka visvairāk manas emociju stīgas

Neprātīgas vētras

2010-12-12T18:03:00.001+02:00

Vakardienas Prāta Vētras koncerts bija pārāk lielisks lai vēl ko te plaši aprakstītu. Varēja gan no sirds izdziedāties, gan izdejoties. Mazliet ar Lauru vēl paklaiņojām pa draudzīgām mājām un klubiņiem un Juglā jau nokļuvām Latvijas Radio 1 pirmā rīta ziņu raidījuma apgarotas. Man šķiet, ka tagad uz Latvijas populārākā sporta veida godu varētu pretendēt sniega lāpstu vicināšana. Es lieliski

Rīgas pika

2010-12-10T21:35:00.002+02:00

Nav jau ko daudz piebilst, sniegs patiešām ir piesnidzis daudz un visa Rīga var greznoties ar Sūnu ciema cienīgām emocijām. Līdzīgas izjūtas droši vien ir arī citur Latvijā. Pagājušajā nedēļas nogalē izmēģināju Cēsu puses slēpošanas iespējas. Bet šodien pirmo reizi devos uz Biķerniekiem slēpot - tur tagad darbojas Burusports slēpju noma un pagaidām ir kādi 2 km aplītis (noma ir pie Motormuzeja,

Pirmais sniegs, nekad nav tāds kā otrais sniegs

2010-11-27T22:52:00.002+02:00

Tā nu ir sanācis, ka šodien ir sestdienas vakars un es esmu Rīgā. Kopumā man šāds duets nesimpatizē, bet dažreiz jau var. Patiešām lielākais šodienas ieguvums bija Ievas vadītā vingrošana. Pagaidām nekas nesāp, bet droši vien rīt skriešana neies auļos, bet sāpīgā riksītī. Tātad man patika. Ceru, ka duets - sestdiena un Rīga - tomēr ik pa laikam iekritīs manos plānos, līdz ar to muskuļiem tiks

Maniem zābakiem piestāv sniegs

2010-11-22T16:15:00.000+02:00

Ak, jā! Labi, ka tūliņ būs sniegs. Kopumā man vienagla, cik ilgu laiku tas prasīs, galvenais, ka tūliņ pienāk ātrāk nekā decembris! O.K. vismaz šonedēļ es ļoti ceru uz tevi. Mana zābaku tīrāmā birstīte jau ir kļuvusi pārāk nodilusi no tās nemitīgas dubļu aizvākšanas rītā un vakarā.

Weekend to know

2010-11-22T16:10:00.002+02:00

Par brīvdienām sūdzēties nedrīkstu, jo paspēju paveikt ļoti daudz. Bija gan nejēgā smieklīga, gan mazliet pastulba filma („Paspēt laikā”), fantastiskais Latvijas dzimšanas dienas salūts, mazliet salijusi Staro Rīga, pēdējā brīža nelielais pārgājiens „jaunsargu stilā” kopā ar tēti (kā galveno virvju, sistēmu un karabīņu instruktoru) un Bērci, bija arī Priekuļu peldbaseins ar vieglu cīņu 1,3 km

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

2010-11-18T14:06:00.001+02:00

Skat, cik smuki bija Itālijā, bet mājās jau tāpat ir visforšāk!

It's Italy. It's normal.

2010-11-16T11:42:00.003+02:00

Smart 100 km/h, Ford Ka 110 km/h, Fiat da jebkāds 120 km/h – tie ir brīnumi, ko no savām mašīnām spēj izspiest karstasinīgie itāļi. Mums bija Fiat Punto. Zvērīgi lēns un nejaudīgs auto. Bet itāļiem ļoti patīk. Tāpat kā pārtikt no kviešu miltu izstrādājumiem rītā un vakarā – kraukšķīgi kruasāni brokastīs, bagātīga pica pusdienās un garda pasta vakariņās. Un pa vidu vēl uzgraužam kādu sausiņu vai

Rīt NAV Lāčplēša dzimšanas diena

2010-11-10T16:29:00.000+02:00

Šodien Mārtiņiem liela diena – Mārtiņdiena. Galvenais, nedomā, ka rīt Lāčplēsim ir dzimšanas diena. Tad jau labāk aiz kauna ielien zemē.Tātad šovakar cepsim Mārtiņdienas īpašo vistu ar īpašajām draudzenēm. Vistas garša ar pildījumu nemainīga gadu no gada, draudzenes arī sliktākas nepaliek. Vienīgi tie ēdāji ik pa reizei kļūst arvien vairāk (bet par to taču prieks).Vakar skrēju pa lietu. Mazliet

Got any books?

2010-11-05T16:19:00.001+02:00

Uzskati mani par vecmodīgu čību, bet mani ļoti aizrāva viena no pēdējām lasāmvielām „Balto mākoņu zemē” (sāga par divu sieviešu likteņiem 19. gadsimta Jaunzēldandē). Vienu eksemplāru pat nopirku un aizvedu uz laukiem, lai visām manām lasošajām radiniecēm ir, kur acis un sirdi piesiet. Cerams ar tikpat lielu sajūsmu kā man tas izdevās. Bet tas jau pirms kāda laika. Pēdējā lasāmviela bija Agneses

Gara, gara diena

2010-11-01T16:06:00.003+02:00

Biju saprātīgi aktīva. Sestdien skrēju 45 minūtes un pēc tam ņēmu dalību pliometrisko vingrojumu parādē Priekuļu biatlona šautuvē. Parādi, protams, vadīja Bērcis. Un mēs bijām tikai pieci – es, Bērcis un 3 brūni tārpiņi un asfalta. Savukārt, svētdien es asistēju. Šoreiz uz velosipēda ceļa posmā Jaunrauna-Veselavas kapi biju līdzbraucējs/tempa kurinātājs Bērča super ātrajam treniņam. Virzienā

Ārā šodien saulains laiks

2010-10-26T16:32:00.006+03:00

Paldies, man iet labi. Vannasistabā nav elektrība, bet es nesūdzos.Skrienu reti un maz, bet tāpat pamanos piekust. Nedēļas nogalē bijām Strautiņos - mazliet paskrēju gan sestdien, gan svētdien. Just for fun! Protams, pamanījos arī nesmādēt Bērča saceptos pončikus, jo tie viņam patiešām sanāca. Bet visādi citādi jutos ļoti pelnījusi brīvdienas un centos kārtīgi izgulēties. Tas gan tagad nekad

Lēnu un pacietīgi

2010-10-19T18:48:00.006+03:00

Nedēļas nogalē un vēl pāris dienas pirms tam dabūju pamatīgi nostrādāties. Brīžiem gan nejēdzīgākā garlaicība mijās ar lielu azartu, tāpēc nogurums krājās proporcionāli nostrādātajām (nostāvētajām) stundām. Viena pircēja man atklāja grāmatas 66. lappuses testu. Respektīvi, viņa vienmēr pirms grāmatas pirkšanas izlasa 66. lpp., jo tad jau sižets ir sācis risināties un var secināt, vai viņai

Kad plāni kļūst plānāki

2010-10-15T11:18:00.002+03:00

Šonedēļ mans viss dienas režīms ir tāds mazliet ačgārns, jo jāstrādā ir vēlu vakaros un arī sestdien, svētdien. Lielākais mīnuss no visa šī procesa ir tas, ka, pārrodoties vienpadsmitos vakarā mājās, nevaru uzreiz aizmigt un miegs arī tāds stipri šaubīgs visas nakts garumā. Tomēr ceru, ka drīz atkal kļūšu par īstu gulēšanas guru. Par plāniem. Dakterīšiem labpatiktos, ka es tagad vismaz pusotru

Tumsā meklē savu gaismu

2010-10-12T09:40:00.002+03:00