Pirms

Laiks ar strausa kājām atņem mums lielu dzīves daļu, tāpēc es to veiksmīgi pieņemu un aizpildu ar saturīgām aktivitātēm. Manas saturīgās aktivitātes nenoliedzami ir ģimene, darbs, treniņi, atpūta un vēl un vēl šis tas. Secība, protams, bieži ir mainīga un neprognozējama. Tā nu februāris līdz šim bija iegrozījies par savu prioritāti atzīt brīžiem mazliet nepanesamo aukstumu. Līdz ar to treniņi ne vienmēr ir bijuši panesami un veicami. Man, protams, mūsu arktisko salu bija vieglāk pārciest, nekā Bērcim, kurš pusi ziemas ir pavadījis siltajās zemēs un iesākto drīz plāno turpināt.

Bet nu pamazām skrienu, slēpoju, peldu un jogoju, lai prieks par paveikto ir lielāks, nekā nosalušie pirksti zābakos. Ak, jā! Nemanot esmu palikusi arī mazliet vecāka. Sirmus matus manā matu ķemmē gan vēl nevar atrast (par laimi?!).

Galvenais, ka šīs ziemas sportiskais notikums nr. 1 atkal straujiem soļiem ir atnācis un jau svētdien pakļaušu savu ķermeni nelielam “izmalts gaļas mašīnā” efektam. Tartu marathon it is. Un vēl pat neesmu iegādājusi nevienu želeju vai batoniņu. Deeeem. Galvenais, ka tas mums ir pārvērties par īstu ģimenes pasākumu divu dienu garumā.

Un šoreiz tā būs Valka, kur es sestdien meklēšu vēlēšanu iecirkņus.

Kamēr man tikai pus-seja, tikmēr dažiem mazliet ietonēta seja.

Mazrubeņi sildās -30.

Gleznainā špūrīte Jaunpiebalga-Vanagkalns.

Čau!